You are here

Kā jūs varat iekļaut DTI savās profesionālās orientācijas darbībās?

Karjeras speciālistam ir būtiska loma, lai padarītu darba tirgus informāciju efektīvu profesionālās orientācijas mērķiem.  DTI iekļaušana profesionālajā orientācijā ietver šādus elementus:

  • jāizvēlas DTI, kas piemērota darbam ar konkrētu klientu vai klientu grupu noteiktā laikā;
  • profesionālās orientācijas laikā klientam(-iem) jāsniedz DTI efektīvi
  • jāizskata un jāatbild uz jautājumiem, kas iesniegti karjeras speciālistiem pa e-pastu, telefonu, internetā, sociālajos medijos vai citās elektroniskās komunikācijas platformās.
  • jāpalielina klientu neatkarība, strādājot ar DTI
  • jāizmanto informēšanas stratēģijas, lai veicinātu DTI izmantošanu

Zemāk norādītajā tabulā ir ilustrēti dažādi darba tirgus informācijas veidi, kas var būt noderīgi karjeras plānošanas procesā.

Iesaistieties karjeras informācijas apstrādes ciklā[2]

Apraksts

Darba tirgus informācija

Saziņa

Ārējais pieprasījums: tiek konstatēta vajadzība, būs vajadzīgs lēmums par karjeru

Iekšējais stāvoklis jeb reakcija: kā persona jūtas, uzvedas, rīkojas, reaģējot uz vajadzību[3]

 

Analīze

Uzlabo pašnovērtējumu, kas iegūta no pieredzes, novērtējuma, konsultācijām, mācībām: vērtības, intereses, prasmes, darba vēlmes

Profesionālo zināšanu uzlabošana

Spēja apstrādāt šo informāciju un meta-atziņas (kāda veida informācija man ir vajadzīga)

Informācijas sniegšana par profesijām, izglītību, mācību programmām un saikni starp izglītību un apmācību un profesijām. DTI sniegšana dažādos formātos, lai apmierinātu klientu vajadzības un mācīšanās stilus

Informācijas sniegšana par darba pasauli (struktūra, institūcijas, nozares, darba tiesību akti, politika, pieprasījums …)

Prasmju un darba vēlmju pielāgošana iespējamām profesijām un darba tirgus pieprasījumam

Sintēze[4]

Alternatīvu identificēšana un izvēle, alternatīvu sašaurināšana no 3 līdz 5 - profesijai, mācībām, programmai

Prasmju un darba vēlmju pielāgošana iespējamām profesijām un darba tirgus pieprasījumam (turpinājums, precizēts)

Vērtēšana

Alternatīvu izmaksu un ieguvumu novērtēšana

Prioritāšu noteikšana un provizoriskas izvēles izdarīšana

Detalizēta informācijas par alternatīvām (atsauksmes, video, tīmekļa resursi, uzņēmuma apmeklējums…)

Informācija par prasībām kandidātu pieņemšanai studijām vai darbam

Izpilde

Izvēles plānošana un īstenošana

Praktiska informācija, piemēram pieteikšanās procedūras, CV

Saziņa

 

Ārējā pieprasījuma un iekšējā stāvokļa pārskatīšana  Vai klients ir apmierināts ar izdarīto izvēli? Vai es varu īstenot izdarīto izvēli?

 

Avots: pielāgots no CASVE cikla apraksta Peterson, et al. 2003

 

Cedefop ir izveidojis profesionālās orientācijas aktivitāšu atsauces sarakstu, kas ir norādīts šajā lodziņā. Darba tirgus informācijas ir būtiska vairākās profesionālās orientācijas aktivitātēs.

Rokasgrāmata profesionālās orientācijas aktivitātēm (Cedefop)

Informatīvas darbības

Precīzas informācijas sniegšana – Nodrošināt, ka cilvēkiem ir precīza informācija par visām iestādēm un profesionālās orientācijas pakalpojumiem, ko tās sniedz un tādējādi spēj izvēlēties savām vajadzībām vispiemērotākos avotus. Precīzas informācijas sniegšana acīmredzami ir 
svarīgs jautājums, kas attiecas uz profesionālās orientācijas pakalpojumu pieejamību un to var kultūras ziņā pielāgot, piemēram, reaģējot uz valodas ierobežojumiem un īpaši izceļot vajadzīgo informāciju īpašos imigrantiem paredzētos pakalpojumos. Informēšana – (Darba tirgus) informācijas sniegšana par darba, izglītības, apmācības vai citām iespējām, neapspriežot katras iespējas būtību un atbilstību. Konsultēšana– Palīdzēt personām un grupām interpretēt informāciju un izvēlēties vispiemērotākās iespējas.

Karjeras vadības prasmju attīstīšana

Konsultēšana – Strādāt ar personām, lai palīdzētu viņiem atklāt, noskaidrot, novērtēt un saprast savu personīgo pieredzi un izpētīt dažādas pieejamās alternatīvas, kā arī īstenošanas stratēģijas. Mentorēšana – Piedāvāt indivīdiem un grupām atbalstu, lai palīdzētu viņiem pārvarēt personīgos šķēršļus un realizēt savu potenciālu. Mentorēšanas darbības ļoti ietekmē mentora prasmes, vērtība, sistēmas un personība, kā arī viņa/viņas spēja darboties kā etalonam attiecīgās profesijas jomā. Novērtēšana – Palīdzēt cilvēkiem iegūt pilnīgu un strukturētu izpratni par savu personīgo, izglītības un profesionālo attīstību, lai varētu pieņemt apzinātus lēmumus par pieejamo iespēju piemērotību (attiecībā uz darbu, mācībām u.c.). Ir vairākas vērtēšanas metodes, piemēram, psiholoģiskie testi (piemēram, GATB un BTPAC baterijas) un prasmju portfeļi. Mācīšana – Plānota un sistemātiska mācību pieredzes attīstība, lai skolēni varētu iegūt zināšanas un prasmes. Profesionālajā orientācijā mācīšana ir ļoti vērsta uz karjeras vadības prasmju iegūšanu, atkārtoti izmantojot tādas metodes kā CV un pieteikumu vēstules izstrāde, darba meklēšanas metodes, laika plānošana metodes, savstarpējās saziņas metodes. Paraugu sniegšana – Nodrošināt darba pieredzi, darba izmēģinājumus, mācību izmēģinājumus un citu pieredzi, kas cilvēkiem ļauj iegūt personīgu pieredzi, tādējādi atvieglojot viņiem lēmuma pieņemšanas procedūru.

Tiešais atbalsts un spēju veidošana

Veicināšana – Atbalsts personām un grupām, strādājot ar organizācijām, kas nodrošina vai ietekmē nodarbinātību un mācību iespējas. Atbalstīšana – Nepastarpināta sarunu vešana ar organizācijām personu vai grupu vārdā, kuriem var būt papildu piekļuves šķēršļi. Atbalstīšana ir kas vairāk par veicināšanu un atbalstam var būt ļoti liela nozīme, ja tas attiecas uz imigrantiem. Sadarbība – Izveidot saiti ar personām un organizācijām, lai atbalstītu un uzlabotu profesionālās orientācijas nodrošināšanu.

Svarīgas informācijas pārvaldība un kvalitātes nodrošināšana

Turpmāka novērošana – Sazināties ar personām pēc profesionālās orientācijas pasākumiem, lai izvērtētu, vai ir nepieciešama turpmāka profesionālā orientācija un kāda veida profesionālā orientācija nepieciešama, veikto pasākumu tiešie rezultāti, personas karjeras attīstība un viedoklis par sniegtajiem pakalpojumiem saistībā ar to. Rezultātu apkopošana – Informācijas vākšana un apkopošana par personu un grupu vajadzībām, nodrošinot pakalpojumu sniedzējiem iespēju reaģēt, pielāgojot savu pakalpojumu sniegumu. Pārvaldība – Izveidot un īstenot saskaņotas profesionālās orientācijas programmas, nodrošinot to stabilitāti un attīstību, tajā pašā laikā nodrošinot programmu un materiālu kvalitātes, zināšanu un cilvēkresursu atbilstību, izmantojot regulāru strukturētu novērtējumu. Vadībai ļoti noder laba kvalitātes kontroles sistēma, kuras pamatā ir efektīva pārraudzība un ziņošanas mehānisms. Inovācijas/sistēmu maiņa – Atbalstīt darbību un pamatmetodoloģijas attīstību kā arī vadības metodes, lai uzlabotu pakalpojumu snieguma kvalitāti. Inovācijām nepieciešama kvalitātes kontroles sistēmu izveide, kurām ir kopēji kritēriji un kuras ir cieši saistītas ar reģionālo un valsts līmeņa iniciatīvu. Jābūt arī apsvērumiem par mērķgrupas īpatnīgumu, lai varētu, piemēram, sekmīgi iesaistīties vienaudžu apmācībā starp pakalpojumu sniedzējiem/sistēmām.

Daudzi karjeras speciālisti vēlas vienu piekļuves punktu attiecībā uz darba tirgus informāciju -centrālu vietu kur ir apkopota visa darba tirgus informācija. Tomēr bieži vien tādu nav.Karjeras speciālisti var gūt labumu, izveidojot personīgo galveno darba tirgus informācijas instrumentu portfeli,kurus viņi uzskata par visnoderīgākajiem savā darbā. Šis saraksts jeb portfelis var būt dažādi ārējieavoti (rokasgrāmatas, datubāzes, tīmekļa vietnes) un iekšējie avoti (prezentācijas, izglītojošas spēles, nodarbības,aptaujas/viktorīnas), kurus ir izveidojis karjeras speciālists vai organizācija, kurā viņš/viņa strādā. 

Daudzas iniciatīvas sniedz norādījumus un informāciju vairākām lietotāju grupām, turpretim dažas iniciatīvas ir vērstas uzkonkrētu lietotāju grupu. Zemāk esam norādījuši dažus interesantus piemērus.

 
INICIATĪVAS VAIRĀKĀM LIETOTĀJU GRUPĀM:

Progresīvs rīks, kurā integrēta DTI un profesionālā orientācija: eGuidance (Dānija) www.ug.dk/evejledning
Rīks, kura mērķauditorija ir vairākas lietotāju grupas, proti, jaunieši, pieaugušie un darba meklētāji - tas ir Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras Karjeras attīstības portāls http://www.nva.gov.lv/karjera/

Padoms: Izmantojiet tīmekļa vietnes tulkošanas režīmu, ja vēlaties izlasīt tīmekļa vietnes saturu. Ir arī pieejama vienkāršās valodas versija. 

 
INICIATĪVAS KONKRĒTĀM LIETOTĀJU GRUPĀM:

Skolēni:  Het Beroepenhuis (Beļģija, Flandrija) iniciatīva ir īpaši paredzēta izglītības un profesionālajā orientācijā vecuma grupai no 11-14 gadiem. Turklāt viņi piedāvā profesionālo orientāciju, kas ir pielāgota studentiem ar īpašām vajadzībām (zemāks kognitīvo spēju līmenis) un studentiem ar migrantu www.beroepenhuis.be.
Profesionālās izglītības un apmācības studenti: rīks “TET-tori” palīdz studentiem viņu pēdējā pamatskolas mācību gadā (15-16 g.v.) maksimāli izmantot darba dzīves uzsākšanas laiku. Šis darba pieredzes periods ir svarīgākais profesionālās orientācijas un apmācības aspekts  http://peda.net/veraja/tori

Nodarbinātie/vecāka gadagājuma pieaugušie: Valsts nodarbinātības dienesta karjeras informācijas centri “BIZ” (Vācija) ir izstrādājuši profesionālās orientācijas metodi pieaugušajiem papildus jau ierastajām mērķgrupām (skolēniem, ...), piemēram, personām, kas atgriežas darba tirgū pēc vairāku gadu prombūtnes.

Kā IKT un DTI var sniegt atbalstu mūžilga karjeras atbalsta jomā?

IKT parādīšanās ir pavērusi iespēju izveidot un īstenot daudzus rīkus, kurus var izmantot konsultēšanā un mūžilga karjeras atbalsta sniegšanā.

 

  • Ir informācijas rīki, tostarp dažāda veida noderīga darba tirgus informācija, piemēram, profesiju datubāzes, prasmju un darba tirgus prognozes, vakanču datubāzes, izglītības iespēju datubāzes, …
  • Ir tādi komunikācijas rīki kā video formāta CV, e-portfeļi, karjeras atbilstības noteikšanas programmatūras, tērzētavas, sociālie mediji u.c., un tos var izmantot mūžilga karjeras atbalsta jomā. 

 

Konsultanti un organizācijas, kas sniedz profesionālās orientācijas pakalpojumus, var apvienot dažāda veida IKT rīkus vai izvēlēties dažus rīkus lai sniegtu savus karjeras konsultāciju  pakalpojumus. 

 

  • Tomēr tas nenozīmē, ka konsultantiem, kas ir specializējušies viena rīka izmantošanā un veiksmīgi to dara, obligāti jāspecializējas arī visu pārējo rīku izmantošanā.
  • Daudzkanālu īpašība nenozīmē to, ka viena un tā pati informācija tiek sniegta dažādos kanālos, taču tas var nozīmēt to, ka katram kanālam ir savs īpašais mērķis un ka šie dažādie kanāli viens otru papildina.
  • Piemēram,  iespējams, ka tērzēšanas pakalpojumi tiek izmantoti, lai sazinātos ar klientiem pēc tam, kad viņiem  jau ir bijusi intervijā klātienē vai sociālo mediju rīki tiek izmantoti, lai koncentrētos uz jauniešiem un studiju izvēli.

 

Daudzos gadījumos karjeras speciālisti ir labi apmācīti un aprīkoti, lai izmantotu IKT konkrētiem mērķiem kas nepieciešami viņu pašu uzdevumu veikšanai. Šajā palīglīdzeklī mērķis nav "iemācīt" IKT prasmes, bet gan ļaut karjeras speciālistiem padomāt par jauno tehnoloģiju ietekmi uz DTI un pieņemt pamatotus lēmumus par to, kā tās labāk izmantot savos pakalpojumos. 

 

Galvenie aspekti, kas karjeras speciālistiem ir jāapsver, ir šādi:

 

  • palielināt izpratni par IKT, kas var būt pieejamas, lai palīdzētu viņiem atbalstīt ikvienu,  kas meklē DTI karjeras plānošanai
  • padomāt, kā tiešsaistes profesionālās orientācijas pakalpojumi var tikt izmantoti, ņemot vērā to, ka arvien vairāk valstu valdības pāriet uz elektronisku pārvaldi un mudina iedzīvotājus sazināties ar viņiem tiešsaistē
  • identificēt jaunus darba veikšanas veidus, kas ir efektīvāki un aizņem mazāk laika
  • jābūt spējīgam novērtēt sava klienta gatavību izmantot DTI un IKT rīkus
  • palīdzēt klientam apgūt patstāvīgu plānošanu un vadību un kļūt pašpārliecinātam
  • iesaistīties grupu darba diskusijās un izteikt ieteikumus vadītājiem, lai atrisinātu identificētās problēmas
  • gūt pašpārliecību par savām IKT un DTI prasmēm
 
Examples:
  • Informēšana: Dažādās valstīs ir daži labi piemēri, kā sociālie mediji var tikt izmantoti informēšanas stratēģijās. Beļģijā, Le Forem izmanto Facebook saziņai ar jauniešiem, lai reklamētu valsts nodarbinātības aģentūru pakalpojumus. Šai Facebook lapai ir vairāk nekā 10 000 sekotāju. Vēl papildus tiek izmantoti YouTube video, lai informētu par valsts nodarbinātības aģentūru pakalpojumiem un Tviteris (Twitter) tiek izmantots, lai informētu par jaunām mācību iespējām. Itālijā, Jauniešu garantijas komunikācijas plāns (Youth Guarantee Communications Plan) 2014.-2015. gadam izmanto īpašas tīmekļa un mobilās kampaņas, lai sniegtu informāciju konkrētām mērķgrupām.
  • E-portfelis: Nosacījums efektīva e-portfeļa kā risinājuma izmantošanai darba tirgus nepilnībām ir tas, ka e-portfelim ir jābūt daļai no vispārējas platformas.  Nīderlandē nesen veiktais projekts Let's Connect parādīja, ka rīks nav realizējams atsevišķos kontekstos. Ir svarīgi, ka e-portfeļi kalpo kā saite starp dažādām organizācijām vai vidēm. To var panākt tikai ar zināmu standartizācijas pakāpi attiecībā uz informācijas apmaiņu. Šī apmaiņa ir atkarīga no dažādu dalībnieku kopējas izpratnes par informāciju (piemēram, par prasmēm, kas atspoguļo lielapjoma informāciju). (Lievens, 2015)

 

  • Vai esat iesaistīts profesionālās orientācijas speciālistu apmācībā? Šeit atrodama apmācības rokasgrāmata vadītājiem un karjeras speciālistiem par IKT un DTI.
  • Vai vēlaties izlasīt rokasgrāmatu par vadības jautājumiem DTI, IKT un mūžilga karjeras atbalsta jomā? Jūs to atradīsiet šeit.
Collapsible section
Collapsed by default