You are here

Kādas DTI prasmes jums ir nepieciešamas?

Zināšanas, kas nepieciešamas karjeras speciālistiem darbam ar darba tirgus informāciju, ir saistītas ar DTI meklēšanu, tās kvalitātes novērtēšanu, tās iekļaušanu profesionālās orientācijas aktivitātēs un informācijas izmantošanu DTI rīku uzlabošanai mūžilga karjeras atbalsta jomā. 

Karjeras speciālistam vajadzētu būt šādām zināšanām un vajadzētu būt spējīgam veikt šādus uzdevumus:

  •  jāzinajēdziens "DTI mūžilga karjeras atbalsta jomā”
  • jāpārzinadažādas darba vides: publiskais sektors, privātais sektors, uzņēmumi. 
  •  jāprot meklēt un atrast DTI
  • jāprot pārbaudīt un izvērtēt DTI avotus: kādi ir uzticami un kvalitatīvi avoti 
  • jāprotizveidot vienotu ieejas punktu, galveno DTI avotu portfeli, kas palīdzēs ikdienas darbā
  • jāprotizvēlēties atbilstošu darba tirgus informāciju dažādām klientu grupām
  • jāprotanalizēt un interpretēt DTI
  • jāprotieteikt personām labus avotus un rīkus
  • jāprotapmācīt personas, kā lietot DTI patstāvīgi
  •  jāprotkonsultēt klientus, pamatojoties uz DTI (jāprot izvēlēties DTI un efektīvi to pielāgot klientiem)
  • jābūt IKT prasmēm: digitālo līdzekļu lietošanas prasmes un jauni saziņas ieradumi, …jāsaprot, kā lietotāji integrē jaunākās tehnoloģijas savā ikdienas dzīvē un kā pielāgot DTI izplatīšanu šādās situācijās
  • jāprot strādāt ar jauna veida komunikācijas līdzekļiem, izmantojot jaunākās tehnoloģijas

Kā jūs varat iegūt šīs prasmes? Ir dažādi veidi, kas palīdzēs jums mācīties un apgūt jaunāko, piemēram:

  • Izmantojot  šo palīglīdzekli un šajā palīglīdzeklī minētos mācību materiālus, var iegūt pamatinformāciju par DTI izmantošanu profesionālajā orientācijā
  • Jūs varat sekot līdziinformācijai par semināriem, kas saistīti ar darba tirgus jautājumiem. Tos parasti organizē attiecīgās nozares apvienības, personālatlases uzņēmumi, valsts nodarbinātības iestādes, u.c. Jūs varat sekot līdzi informācijai par papildu apmācību savā organizācijā vai  citur. Karjeras speciālistu tīkli piedāvā papildu aktivitātes. Ir interesanti dalīties pieredzē ar citiem karjeras speciālistiem gan savā organizācijā, gan ārpus tās.
  • Iepriekšējā pieredzenodarbinātības konsultēšanas jomā vai cita veida darbā var būt ļoti noderīga
  • Sadarbība un komunikācija: sadarbība ar vietējiem darba devējiem un darba devēju tīkliem ir vēl viens veids, kā sajust attiecīgā reģiona darba tirgus dinamiku un paplašināt karjeras speciālista darba tirgus informācijas tīklu. Iesaistīties vietējās nodarbinātības partnerībās, sadarboties ar nozares speciālistu apvienībām, sadarboties ar valsts un privātajām nodarbinātības aģentūrām, iegūt papildu apmācību, dalīties pieredzē ar citiem speciālistiem, apmeklēt uzņēmumus u.c.
  • Vēl viens elements, kas veicina prasmju pilnveidošanu, ir pašnovērtējums. Mēģiniet uzzināt, kas ir efektīvs jūsu karjeras konsultēšanas praksē attiecībā uz darba tirgus informācijas integrēšanu. Kas nav efektīvs? Kāpēc? Šāda izvērtēšana ļaus jums uzlabot DTI izmantošanu mūžilga karjeras atbalsta jomā.  
  • Kad zināšanu līmenis par DTI jūsu organizācijā ir nepietiekams, ziņojiet vadībai par nepieciešamību veikt ieguldījumu prasmju attīstībā, kas attiecas uz darba tirgus informācijas izmantošanu un integrēšanu. 
 
INICIATĪVAS, IESKAITOT DTI ATBALSTU KARJERAS SPECIĀLISTIEM
 
MŪŽILGA KARJERAS ATBALSTA INICIATĪVAS AR LIELU IEINTERESĒTO PUŠU LĪDZDALĪBU

Darbs ar darba tirgus informāciju būtu jāuzskata par galveno uzdevumu vai prasmi karjeras speciālistu profesiju standartos un amatu aprakstos. Cedefop izstrādāto profesijas standartu var aplūkot šeit norādītajā dokumentā. Darba tirgus informācija ir arī būtisks elements Eiropas mūžilga karjeras atbalsta vadlīnijās. 

Kāda ir galvenā teorētiskā pamatnstādne mūžilga karjeras atbalsta, IKT un DTI jomā?

Karjeras speciālista pieeja mūžilgam karjeras atbalstam atspoguļo teorētiskās pamatnostādnes. Ir vērtīgi uzzināt vairāk par šīs pieejas izcelsmi un noteikt savu statusu šajā nozarē. Turklāt jauni pētījumi var sniegt jaunas idejas. Ja jūs tas interesē, jūs varat sekot dažādu ekspertu darbam nozarē, lasot publikācijas, emuārus, apmeklējot konferences, …

Jūs varat aplūkot dažas interesantas zinātnisko ekspertu idejas zemāk.

Uz IKT balstītu avotu tipoloģija, kas tiek izmantota mūžilga karjeras atbalsta jomā

Esošie Eiropas resursi, kuru pamatā ir IKT, karjeras informācijas un profesionālās orientācijas jomā ir klasificējis Ofers (Offer) attiecībā uz DOTS modeļa tipu, ko izstrādāja Lovs un Votss (Law & Watts,1977).

Offer, M., 1997, A Review of the Use of Computer-Assisted Guidance and the Internet in Europe, National Centre for Guidance in Education, Dublin.

OECD, Watts, A.G, 2001. The Role Of Information And Communication Technologies In An Integrated Career Information And Guidance System

 
UZ IKT BALSTĪTU AVOTU TIPOLOĢIJA, KAS TIEK IZMANTOTA MŪŽILGA KARJERAS ATBALSTA JOMĀ

Lēmumu apguve

Resursi, kas saistīti ar lēmumu apguvi, ietver saskaņošanas sistēmas, kas ļauj lietotājiem sasaistīt savus personīgos profilus ar attiecīgajām mācību vai darba iespējām. Rezultātā tiek iegūts iespēju saraksts, kas vislabāk atbilst profilam. Šeit ir iekļauti arī bezsatura lēmumu pieņemšanas resursi, lai palīdzētu lietotājiem sistemātiski izpētīt iespējas, līdzsvarojot vēlmes attiecībā uz konkrēto iespēju un sagaidāmo varbūtību, ka tā tiks sasniegta.

Iespēju izpratne

Resursi, kas saistīti ar iespēju izpratni, ietver mācību un/vai darba iespēju datubāzes, ar meklēšanas kritēriju izvēlni, kas lietotājiem ļauj atrast viņu vajadzībām atbilstošus datus. Datubāzēs var būt šāda informācija: izglītības/apmācības iestādes vai kursi, profesijas, darba devēji vai vakances, brīvprātīgā darba iespējas, un informācija par to, kā kļūt par pašnodarbināto. Daži ietver attiecīgo darba tirgus informāciju par pieprasījumu un piedāvājumu. Ir arī daži darba simulāciju piemēri, kas ļauj lietotājiem izpētīt konkrēto profesijas jomu empīriskā veidā.

Pašapziņa

Resursi, kas saistīti ar pašapziņu, ir paredzēti, lai palīdzētu lietotājiem novērtēt sevi un izveidot profilu, kas atbilst piemērotām mācību un darba iespējām. Šo resursu klāstā ir dažādi resursi -gan vienkāršas pašnovērtējuma anketas, gan psihiometriski testi; tie ietver arī vairāk atvērta tipa "prāta vētras" metodes.

Pārmaiņu apguve

Visbeidzot, resursi, kas ir saistīti ar pārmaiņu apguvi, palīdz lietotājiem īstenot savus lēmumus. Tie var ietvert atbalstu rīcības plānu izstrādē, CV sagatavošanā, pieteikumu aizpildīšanā ungatavošanās procesā darba intervijām; tas var ietvert arī palīdzību finansējuma nodrošināšanā mācību iespējām vai kļūšanai par pašnodarbināto.

Vienots ieejas punkts

Saskaņā ar Manipal City & guilds nesen veikto pētījumu, kurā tiek apspriesta stabilākas un vieglāk lietojamas DTI sistēmas izveide Indijā, visa informācija/datu plūsma, kas nāk no vairākiem avotiem, ir jāintegrē vienā kopējā informācijas sistēmā. Šai kopējai informācijas sistēmai jābūt pieejamai no vienas vienotas saskarnes, kas ir viegli pieejama un vienkārši lietojama (piemēram, tīmekļa portāls).

 
Piemērs, kurā tiek apkopots liels datu avotu klāsts vienā kopējā informācijas sistēmā

http://www.lmiforall.org.uk/

Manipal city & guilds (2013). Towards a More Effective Labour Market Information System in India.ILO DWT for South Asia & Country Office for India.

Virzība uz līdzattīstību (līdzdarbība karjeras jomā)

Sociālos medijus var izmantot mūžilga karjeras atbalsta jomā vairākiem mērķiem un sociālajiem medijiem ir vairākas funkcijas, kas ietekmē pakalpojuma, kas tiek nodrošināts, kā tas ilustrēts Kettunen et al. (2015). Šajā pētījumā sociālajiem medijiem profesionālās orientācijas jomā ir identificētas 4 dažādas funkcijas. Pirmkārt, sociālos medijus var izmantot profesionālajā orientācijā vienkārši lai sniegtu informāciju. Otrkārt, sperot vienu soli tālāk, sociālos medijus var uztvert kā saziņas līdzekli  starp diviem indivīdiem. Treškārt, sociālos medijus var uzskatīt par interaktīvu darba telpu. Visbeidzot, sociālos medijus var uzskatīt par veidu, kā līdzdzarboties karjerā apkopojot dažādu kopienas dalībnieku zināšanas un jēgpilnus viedokļus par karjeras jautājumiem.

Kettunen, J. Sampson, J., Vuorinen, R. (2015). Career practitioners’ conceptions of competency for social media in career services. University of Jyväskylä

Digitālā plaisa

Vēl viens svarīgs aspekts, kas bieži tiek pieminēts literatūrā par IKT izmantošanu mūžilga karjeras atbalsta jomā kopumā un jo īpaši sociālo mediju un profesionālās orientācijas jomā, ir digitālā plaisa (skat. Bimrose et. al (2010), Sampson et. al. (2015)). Pirmās pakāpes digitālā plaisa norāda uz faktu, ka starp dažādām iedzīvotāju grupām ir plaisa atkarībā no šo iedzīvotāju iespējai piekļūt datoriem un internetam. Pastāvīgā informācijas apjoma un komunikācijas tehnoloģiju izplešanās ir atklājušas jaunas atšķirības un šoreiz šīs atšķirības attiecas uz veidu, kā tiek izmantotas IKT. Vairāki autori to ir nosaukuši par “otrās pakāpes digitālo plaisu”. Šis jēdziens paredz pakāpenisku nevienlīdzības maiņu no piekļuves IKT uz IKT izmantošanu.

Bimrose, J., Barnes, S. (2010). Labour Market Information (LMI), Information Communications and Technologies (ICT) and Information, Advice and Guidance (IAG): The way forward? Wath-upon-Dearne: UK Commission for Employment and Skills.

Bimrose, J., Barnes, S.-A., & Atwell, G. (2010). An investigation into the skills needed by Connexions personal advisers to develop internet-based guidance. Reading: CfBT Education Trust.

Kettunen, J. Sampson, J., Vuorinen, R. (2015). Career practitioners’ conceptions of competency for social media in career services. University of Jyväskylä

Sociālie mediji iesaistīšanas aktivitātēs

Iesaistīšanas darbības darba tirgus jomā var uzskatīt par visu veidu darbībām, kas identificē un atbalsta netradicionālos “klientus”, piemēram, neaktīvos, nereģistrētos jauniešus, migrantus, invalīdus u.c. Ir vairākas iesaistīšanas metodes, kuras var izmantot šādos gadījumos. Hall, et.al. (2015) identificēja septiņas dažādas iesaistīšanas metodes atkarībā no iejaukšanās intensitātes. 

Sociālie tīkli var nodrošināt pieejamus un iedarbīgus rīkus, lai popularizētu un izceltu atsevišķus pakalpojumus, piemēram, profesionālo orientāciju. Iesaistīšanas speciālisti bieži ziņo, ka sociālie mediji ir vieni no svarīgākajiem saziņas kanāliem saziņai ar nereģistrētiem jauniešiem, jo jaunieši sociālos medijus pastāvīgi izmanto savā ikdienas dzīvē (Hall et. Al, 2015). Turklāt sociālos medijus var izmantot pasākumu organizēšanai un ar tiem var veikt vairākas citas darbības. Sociālajos medijos ievietoto informāciju var ātri atjaunināt un pielāgot konkrētai mērķgrupai satura un valodas ziņā. Ņemot vērā šīs metodes rentabilitāti, var sasniegt lielu skaitu cilvēku. Neskatoties uz šīm priekšrocībām, karjeras speciālistiem jāņem vērā, ka ne visiem cilvēkiem ir pietiekamas IT lietotprasmes, lai varētu izmantot šos pakalpojumus.

Hall, AM., Metcalfe, H., Irving, P. (2015) PES practices for the outreach and activation of NEETs. European Commission, DG Employment, Social Affairs and Inclusion, Brussels.

Collapsible section
Collapsed by default